Detalizēta disku golfa spēles norise

Diskgolfu var spēlēt vienkārši mājas apstākļos vai arī "pa īstam". Šajā sadaļā būs pastāstīts, kā spēlēt pa īstam! Sekojošais skaidrojums domāts iesācējiem, kuri vēl nav pazīstami ar Profesionālās Disku golfa asociācijas izstrādātajiem Noteikumiem.

DISKI

Diskgolfa spēles galvenais elements ir tieši šai spēlei paredzētais lidojošais disks. Drīkst lietot arī komandu spēles frisbija disku, taču piemērotāki ir diskgolfa diski - diametrā mazāki, 130-180 gramus smagi.

Diskgolfa diski iedalāmi trīs lielās kategorijās (īstenībā mazliet vairāk, bet paliksim pie 3):

Tālie. Tie paredzēti vistālākajiem metieniem. Šo disku pluss un mīnuss ir liekta trajektorija - tā ļauj apiet šķēršļus, bet apgrūtina taisnus metienus.

Vidējie. Lidojums ir taisnāks, kas ļauj šādu disku lietot precizākiem metieniem.

Tuvie (jeb puteri (no angļu valodas "putter"). Vistaisnākais, bet arī īsākais lidojums.

Meistari trasē vienmēr ņem vairākus diskus, taču iesācējam var pilnīgi pietikt ar vienu tuvās vai vidējās distances disku, jo diez vai metiens un prasmes ļaus tikt galā ar tālajiem. Arī tuvo disku var aizmest 60 metrus tālu (un tālāk).

Uz diska jābūt rakstītam spēlētāja vārdam (un, vēlams, kontaktinformācijai, lai atrašanas gadījumā to varētu atdot īpašniekam). Ar neiezīmētiem diskiem spēlēt nedrīkst. Parasti vārdu raksta diska apakšpusē - tur tas ilgāk turas.

Kur iegādāties inventāru (diskus, marķierus, somas)? Veikalos! Latvijā šobrīd pārsvarā tie ir internetveikali, tomēr arī dažā labā no lielajiem sporta preču veikaliem var atrast disku stendu.°

Starp citu, lai spēlētu ziemā, kad ir sniegs, diska vidū, iekšpusē ar skoču stingri pielīmē šauro dāvanu saiņojamo lentīti (apm 1m garu). Lentīte netraucē lidojumam, bet ļoti atvieglo diska atrašanu sniegā.

Marķieris 

Neliela izmēra disks (diametrā aptuveni 10 cm), kuru lieto sasniegtās pozīcijas marķēšanai, no kuras norisinās nākamais metiens.

Grozi

Tā ir lieta, kas pagaidām vēl ierobežo diskgolfa izplatīšanos Latvijā, jo šī no stieņiem un ķēdēm gatavotā konstrukcija maksā pāris simtus eiro (tiesa, vieglu treniņu grozu var dabūt arī par kādiem 80 eur). Pie kam ar vienu grozu nopietnai spēlei nepietiks - vajag, ideālā variantā, astoņpadsmit. Tāpēc jābrauc uz kādu no tuvākajiem laukumiem!


APĢĒRBS

Vēlams saģērbties ērti. Apaviem un drēbēm jābūt tādiem, lai nebūtu bail ielīst krūmā, atspiesties ar celi pret zemi, iebrist slapjā zālē. Drēbes nedrīkst ierobežot brīvu kustēšanos, tām jābūt tādām, lai pārāk nesakarstu un neatdzistu.

Piederumi

Vairums laukumu ir izvietoti lauku vai meža vidē, tāpēc ir noderīgi iziet encefalīta pošu kursu.

Pēc katra groza izspēles jāpieraksta rezultāts, tāpēc nepieciešama rezultātu kartīte un rakstāmais. Var, protams, izmantot viedtelefona iespējas un saglabāt rezultātu elektroniski (piemēram, Skoorin sistēmā).

Tā kā viens 18 grozu spēles aplis aizņem apmēram divas stundas, iespējams, noderīgi būtu paņemt nelielu dzēriena pudelīti.

SPĒLES GAITA

Diskgolfa spēle parasti notiek 3-5 cilvēku grupās. 

Spēles uzdevums ir sasniegt mērķi pa noteikto maršrutu ar pēc iespējas mazāku metienu skaitu. Katrs nākamais metiens tiek izdarīts no vietas, kur apstājies iepriekšējā metienā raidītais disks. Rezultātu iegūst summējot katra mērķa sasniegšanai izmantoto metienu skaitu un soda punktus. Uzvarētājs ir tas, kurš pieveic visu trasi ar pēc iespējas zemāku rezultātu.

Galvenais diskgolfa noteikums ir pieklājība - korekta izturēšanās pret vidi, citiem spēlētājiem un skatītājiem! Tā ietver arī apzināšanos, ka disks ir bīstams objekts - ar to trāpot cilvēkam, var radīt nopietnas traumas. Metam tikai tad, ja tas ir droši, ja neviens nestāv ceļā vai mērķa tuvumā. Arī paši netraucējam metiena izdarītājam!

  • Katrā strīdus situācijā jāpaļaujas uz grupas vairākuma lēmumu. Ja domas dalās, tad vienmēr tiek lemts par labu spēlētājam.
  • Pirmais metiens jāizdara no starta laukumiņa.
  • Kad katrs spēlētājs ir metienu izdarījis, otro metienu no jaunās pozīcijas izdara tas, kurš ir vistālāk no groza. Pārējie spēlētāji gaida, nesteigdamies uz priekšu.
  • Pirms otrā metiena spēlētājs ar īpašu merķējamo disku atzīmē jauno pozīciju.
  • Marķieris tiek nolikts tieši priekšā nokritušajam diskam. Tikai pēc pozīcijas marķēšanas drīkst pacelt savu disku. Marķieris ir jālieto vienmēr!
  • Izdarot metienu, vismaz vienam atbalsta punktam (kājai) jābūt pie marķiera (nepieskaroties tam), un metot nedrīkst šķērsot iedomātu gar marķieri novilktu līniju, kas perpendikulāra virzienam uz grozu vai šķērsli (“mandatory”).
  • Ja mestais disks nokritis autā (OB jeb Out of Bounds), tiek piešķirts soda punkts, un nākamais metiens jāizdara 1m no auta līnijas vietā, kur disks to šķērsoja.
  • Pēc mestā diska atlaišanas drīkst šķērsot marķēto vietu. Izņēmums ir groza tuvumā - 10 metru zonā ap grozu pēc metiena jāsaglabā sava pozīcija nešķērsojot marķieri.
  • Kad visi spēlētāji iemetuši disku grozā, grupa iet uz nākamo celiņu un pieraksta izspēlētā celiņa rezultātu.
  • Katrs savus punktus skaita pats. Nākamo celiņu pirmais sāk tas, kuram iepriekšējā celiņā ir vislabākais rezultāts.

Rezultāta pierakstīšana

Kad visi spēlētāji ir pabeiguši kārtējo celiņu, tie pieraksta rezultātu - izmantoto metienu skaitu (katram spēlētājam savu). Ja spēlētājs ir saņēmis sodu, tad metienu skaitam pirms pierakstīšanas pieskaita vēl vienu (vai divus, ja pārkāpumi ir divi). Rezultātu, kuram pieskaitīts sods, apvelk ar apli. Tas būs būtiski neizšķirta gadījumā - labāks rezultāts skaitās tas, kam mazāk sodu.

Ja trase ir noslogota, tad pierakstīšana būtu veicama pie nākamā starta laukumiņa, nevis pie tikko izspēlētā groza, tādejādi atbrīvojot pabeigto celiņu.

Mešana

Pirms metiena ir svarīgi izvēlēties vēlamo virzienu un aizmirst visu, kas notiek apkārt. Ja neesi ar lielu pieredzi, izvēlies kādu Tavām spējām atbilstošu punktu, līdz kuram aizmest - tā būs mazāk kļūdu un labāks rezultāts.

  • Metiena izdarīšanai (no brīža, kad esi ieņēmis savu pozīciju) ir dotas 30 sekundes.
  • Pēc metiena izdarīšanas rūpīgi noskati vietu, kur paliek Tavs disks - pēc brīža Tev tas būs jāatrod!
  • Katrs metiens, it sevišķi pēdējais, jāizdara uzmanīgi, bez paviršībām!
  • Pēc neveiksmīga metiena atceries - VISIEM tā gadās! :)

Diska atrašana/pazaudēšana

Ir normāli, ja gadās pazaudēt disku. Visnepatīkamāk ir, ja trāpa ūdenī, tad iespēja, ka kāds to netīšām atradīs (un vēl atpazīs), ir visai maza. Parasti ūdens ir atzīmēts kā auts (OB). Tad nākamo metienu dara no auta līnijas (ar soda punktu). Ja trāpa krūmos, zālē, purvā (kas nav atzīmēts kā auts), bet atrast to 3 minūšu laikā neizdodas, tad disks tiek pasludināts par zaudētu, un nākamo metienu izdara no tās pašas vecās pozīcijas (+sods).

Loģiski, ja kāds zaudē, tad kāds mēdz atrast. Tā kā disks nav galīgi lēts, bet diskgolferi ir pieklājīgi un pozitīvi cilvēki, atradējs nepiesavinās svešu mantu, bet priecīgs nodod to laukuma saimniekam, kurš ar prieku sazināsies ar pazaudētāju. Pateicoties šai sistēmai, vari pārāk neskumt par pazaudēšanu (ja vien esi uzrakstījis savu vārdu) - gan kāds atradīs!

NovērotĀji jeb Spoteri

Spotter - no angļu valodas lienēts termins, kurš pagaidām nav atradis sev latvisko versiju. Vai tiešām būtu jāsauc par lūriķi? :)

Ir situācijas, kad nākas mest uz vietu, kuru metējs neredz - aiz kalna, krūma, ēkas. Nereti plānotā diska nolaišanās vieta rada šaubas par ātru diska atrašanu. Tad izmanto spoterus: Kāds no spēlētājiem vai skatītājiem pirms metiena nostājas tādā vietā no kuras ir labi redzama plānotā diska krišanas vieta, un rūpīgi atceras, kur diski krīt. Tas paātrina spēles gaitu un samazina pazaudēšanas risku.

Paldies Gatim Kurzemniekam par sagatavoto skaidrojumu (diskgolfs.info)!

Partneris: Disc Golf Metrix

 .